Tirgus – joprojām vajadzīgs?

Kāpēc tirgus mūsdienu pilsētvidē joprojām ir vajadzīgs un neaizstājams - kurš gan cits varētu uz šo jautājumu atbildēt labāk par tiem, kuri apmeklē tirgu savās ikdienas gaitās?  No dažādo tirgus apmeklētāju vidus šoreiz izvēlējāmies aprunāties ar tā dēvēto “mileniāļu paaudzi” (tirgus apmeklētāji 29 līdz 44 gadu vecumā), lai no jauna atklātu tirgus vērtību no viņu skatu punkta. 

Veidot apzinātāku pieeju pārtikas iegādei

“Kad skatos, kā cilvēki tirgū pēta produktus, vide šķiet apzinātāka un klātesošāka. No kurienes nāk produkti, parunāties par to kvalitāti. Varētu teikt – sajūta ir dzīvīgāka.”

(Kārlis, 29. Tirgu apmeklē reizi nedēļā.)

Kamēr jēdziens “apzinātība” mūsdienās ir kļuvis par pārbagātīgi lietotu visdažādākajās jomās no jogas līdz vienkāršai ikdienas piedzīvošanai, tam tomēr ir patiesi būtiska nozīme kā planētas ilgtspējas, tā arī cilvēka veselības saglabāšanā. Apzināts patēriņš kļūst ievērojami vienkāršāks, ja atrodamies vidē, kas veicina pārdomātu pieeju pārtikas un citu ikdienas preču iegādei. Tirgū tas veidojas caur saskarsmi starp pārdevēju un pircēju, iespēju sekot līdzi preču izmaiņām un kvalitātei, kā arī uzzināt vairāk par to izcelsmi. Tas viss padara kā pārtikas iegādi, tā arī pašas attiecības ar to, ko ēdam, personiskākas. Zināšanas ir spēks arī tad, ja runājam par to, ko liekam uz sava šķīvja, un šādā izzinošā klātesamībā, ko rada tirgus atmosfēra, slēpjas potenciāls patiesi “neapēst zemeslodi”.

Pirkt un ēst sezonāli

“Man patīk tas, ka tirgū mainās lietas. Kad es gāju pie vienas sievietes pirkt dārzeņus, tur katru nedēļu kaut kas mainījās. Tas bija forši, ka tur var dabūt sezonālas lietas.”

(Monta, 34. Tirgū iegriežas aptuveni divas reizes mēnesī.)

Iespēja pilsētvidē iegādāties svaigus un kvalitatīvus augļus un dārzeņus, kuri raksturīgi katram gada mēnesim, pašlaik var tikt uzskatīta par privilēģiju. Taču tirgus joprojām ir vieta, kur iespējams piedzīvot smaržu un krāsu buķeti, kas tipiska katram gadalaikam (un pat mēnesim vai nedēļai!) un aiznest to mājās, lai izgaršotu savās ikdienas maltītēs. Tirgus ir platforma, kas paver iespēju kā zemniekiem un ražotājiem piedāvāt savu sezonālo produkciju, tā arī pircējiem nezaudēt saikni ar sezonālo produktu ciklu, kas paredz uzturvielām un garšām bagātīgāko produkciju jebkurā sezonā.

Radīt mazos kopienas un labsajūtas mirkļus

“Sarunas ar gaļas pārdevēju. Viņa mani atcerējās. Es biju aizgājis trīs reizes, un viņa jau runāja ar mani personiski. Un, ja es nebiju bijis, viņa jau jautāja: “Un kur ta’ tu biji?” Tas bija ļoti cilvēcīgi.”

(Arturs, 39. Tirgu apmeklē pēc nepieciešamības, lai iegādātos tur tieši gaļas  produktus)

Franču antropologs Marks Ožē (Marc Auge) reiz radīja “nevietas” jēdzienu kā neviesmīlīgas teritorijas pretnostatījumu tādai vietai, kurā cilvēks vēlas atgriezties vēl un vēlreiz. Ir loģiski vēlēties savā ikdienā piedzīvot vairāk “vietas” un mazāk “nevietas”, taču cilvēkam draudzīgu vietu pastāvēšana pilsētā ir apzināti jāveido, jāsargā un jākopj. Tieši tāpēc tirgus ir vērts lolot, sargāt un, bez šaubām, apmeklēt – tā ir unikāla viesmīlības sajūta, ko konkrētā vietā kopā veido kā tirgotāji, tā apmeklētāji.  Tirgos notiek kopienu veidojoši mirkļi  - pasākumi, sarunas vai pat vienkārša klātesamība dažādu tirgus apmeklētāju starpā. Šādi brīži ietekmē tirgus apmeklētāju subjektīvo ikdienas pieredzi un labsajūtu. Tā par tirgus nozīmi individuālās labbūtības sajūtas radīšanā visdažādākajos dzīves brīžos stāsta Jana:

“Uz tirgu es eju kā savās dienās, tā arī ne-dienās. Dienās, kad mana dzīve ir saplānota un gluda, es dodos turp ar iepirkumu sarakstu, lai sapirktu visu vajadzīgo tuvākajām maltītēm. Lai drosmīgi izsoļotu tirgus smaržu un garšu labirintus un apzināti atrastu visu vajadzīgo. Tikmēr ne-dienās, kad mani plāni ir pakusuši zem kādas ikdienas neražas, tirgus mani sagaida kā vieta, kur atkal atrasties –  dabūt pozitīvisma dzirksteli sarunā ar dārzeņu pārdevēju, saskatīties ziedus, kuri man mīļākie tajā sezonā un vienkārši paņemt pauzi ar kafijas krūzi un kaut ko garšīgu.”

(Jana, 33, iegriežas tirgū aptuveni vienreiz nedēļā)

Neapšaubāmi, katras paaudzes apmeklētājs ar saviem tirgus stāstiem un pieredzēm tam piešķir savu īpašo vērtību nokrāsu. Tā tirgū sastopas ne vien piedāvājuma, bet arī pašu pilsētnieku dažādība. Galu galā, pat skeptiķu reizēm uzdotais jautājums “kāpēc mums vajag tirgus’’ mēdz gluži vienkārši klusiņām pagaist un pazaudēties kaut kur tirgus labumu jūklī, kad esam sagaidīti un uz brīdi aizmirsušies tirgus unikālajā pieredzes buķetē.